[intro] Kā teica vakar ziņās – Skutelis bij' vakariņās Sarkandaugavā, pie „Aldara” depo Ciemos pie Valtera Eko, netīrs kā Maskavas metro Uz pasākumu glamūrīgu tā kā Sobčakas getras Un visas salašņas vecas trinās ap Jaunskungu tur Elegantu tā kā Jaunupa kungs Skutelis steidzās, lai skandinātu glāzes Pēc piektā viskija muldot skandināvu frāzes Bija jautri kā draiska dēka Līdz Jaunskungs saļima. Glāze bija saindēta Slepkava neatstāja pirkstu nospiedumus Jo zināja, ka likums tādus muļķus nospiež glumus Ieradās policija, izmeklēs – Kalombo Bet Valters vēlējās jokus izspēlēt ar bong bongu Tagad nespīd – pratina kā grupu terapijā Jautrība pazūd, bet likās nupat tepat bija „O! Ou!” Valters ierunājās pusbalsī „Jā, es lēju viskiju, jo uz tā tak' tuss balstīts” Un pēkšņi novēršas, paliek tāds kluss, raustīts Bet Kalombo gudrs – neklausās, ko stumj ausīs Jautā, zinot par nevainības prezumpciju Izpēta sīkumus un liek lietā dedukciju Ik pa laikam joku nomet kā Valters Krauze Un domīgi novēršas. Nu it kā paņem pauzi Ies parunāt. Re, notārs uz verandas Viņš atziņu pilns kā Barts Rolāns vai Remarks Bet lielāks alkāns nekā propāns un metāns Pērkons aiz loga un saostāms kaut kas nelāgs Aizdomu ēna pēkšņi krita uz Skuteli „Nu, kas mani nodeva? Nu, kur tā kuce ir?” Bet visi uztver to kā labāko joku Un Skutelis aizmūk pa vaļā atstāto logu [outro] Un viņu joprojām meklē. Kolombo iet pa pēdām. Neviens nezin, kur aizbēga Skutelis. Turpinājums sekos