[intro] Pat Augustīns grēkoja pirms kļuva par svēto Viens sevi ciena; cits sevi nīst Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve Viens sevi veido; cits sevi izposta Bet viss ir viens – tagad to izprotu Viens sevi ciena; cits sevi nīst Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve Viens sevi veido; cits sevi izposta Bet viss ir viens – tagad to izprotu Zirneklis auž savu tīklu, pelnot iztikas kritumus Bite lido, pat nezinot fizikas likumus Tauriņš nosapņo cilvēku un tad miegā mirst Un, kad Tu izej no ķēdes, tad Tavā vietā nāk cits Zivs meklē āķi, lai gan zina, ka, ja iedur, tad viss: Divpadsmit stundas bez gaisa un tad vēl čiekurs pa virsu Čūska pēta sava upura acis Absurda teātrī vietu ieņem melnādains nacists Vēl viens etapa aplis Vai nu Tu apstāsies nāvei, vai nu gepardam apniks Dzīt pēdas, jo, ja bēdz, Tevi noķers un drīz Tā kā – ja gatavo kaut ko, laiks to noņemt no plīts Lapsa zina sava kažoka cenu Šajā sistēmā tikai daži atrod sev ceļu Lietu daba – Es to ieliku šifrā, bet pietiks Par cilvēku kļūst, nevis piedzimst Viens sevi ciena; cits sevi nīst Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve Viens sevi veido; cits sevi izposta Bet viss ir viens – tagad to izprotu Viens sevi ciena; cits sevi nīst Tā tas vienkārši ir; tāda ir dzīve Viens sevi veido; cits sevi izposta Bet viss ir viens – tagad to izprotu Kur ir Tava desmaize, Cibiņ?