[Intro] Savs ir Savs [1. Pants: Nātre] (1, 2, okey) Jūs topat tramīgi Es asiem skatiem sekoju Ne jau es, bet tu man saki Jā es arī repoju Dirš pēc vīra garšas, savās asinīs te grimst Un daudzi domā ne ar galvu, bet ar pimpi šķiet Es vietā vārdus mīlu agresor' Tu esi tik pat dumjšs, cik tiem kam dolbī labi tramadols Bez nodom' iemīlējos mūzikā es jau no bērnības Mūza jau uz palikšanu, es nekad nebūšu bēdīgs (nē) Šī kultūra izaugs lielāka nekā iedomājies tu Radu personības kultu hiphopam, ne Sev un Tu Tici cerams tam, ka kopā ceļot varam uzbūvēt Kaut ko kas paliekošs, jaunie radiet droši Domājot par repu likās Trūkst šajā republikā Vairāk noteiktības, vairāk vārdu patiesu Vairāk rīmju kuras satriec, vairāk tādas kuras sasniedz Visneatkarīgākos, jā, tad atmoda garīga sāktos [2. Pants: Ozols] (Jā) Šī Santa Barbara izskatās kad nekad nebeigsies šai' istabā jau otro desmitgadi mēs ieslēgušies šis ir vēl viens fragments no biogrāfiskas filmas Nav scenā[?] kā slaidšova bildes Šī varētu būt jau kāda 123. sērija Kad Jānis satiek Ģirtu, un ar jaunu vērienu Tie abi divi paņem ieročus Un dodas ceļā, pretī ienaidniekiem - feikiem Kas svešas idejas smeļas Tie abi divi ir apsēsti Ar domu - īsts, neīsts Tie abi divi nemaz nezin, ko tas īsti viss viņiem nesīs Bet pārliecība kā pārgalvība, tomēr valda tajos Un savas atziņas tie vēlreiz iemūžin' trekos šajos Tie abi divi ir Jātnieki Bez Galvas, kas slīd pret spalvu Tie abi divi ir kā sāls graudi brīdī kad viss kļūst par saldu Šis ir viņu formāts, kurā viņi labi jūtas Pat ja sanāk noiet kilometrus, jūdzes [Piedz.: Ozols] x3 Kad līdz šo skaiti Zini - šis ir mūsu ID Un mēs tam nesam līdzi savu piederības saikni Un kamēr daudzi vēsturē paliks kā netīri traipi Mēs turpināsim jums servēt vel joprojām svaigu