Oriole - Šarantona lyrics

[intro] Izmisušie grieza acis, jo raudāja žiletēs Bet patika, mums liekas, tracis un jautāja biļetes Šie sanitāri pūlim sanākušo tūristu un blēžu Labi vārdi tūlīt aizvietoja mūziku un tēžu Tāfeles, kur pacienti nemitīgi jautā – „Ko?” Tie it kā paliek nemirstīgi jautājot Pa šauriem koridoriem, blakus monitoriem Validols ir glābiņš liekuļiem Napoleoniem, vientuļiem kā Robinzoni Uzveikt Velnus tā kā Luters – mest ar smagu tintnīcu Un apsēstie vismaz līdz pusei nesa savu pilnību Pitagora teorēmas, zīmes, simboli un kodi Izredzēto teo tēmas likās izdoma un joki Klauvējieni taipus sienas. Naktīs kliedzieni un bailes Pazudušam dārgas dienas. Marķīzs pieliek visam raizes Paranoja pilda plaušas, grādi nodeg kapucēs Un rītdien viņi pārņems varu, šodien nolemts sapulcē Manifestā iziet ielās. Vienlīdzības utopija Iznīcinot visas normas, pielīp svītas pie orģijām Visi samainījās lomām – tas ir retro stila šovs Pasaule top bērna acīm it kā glezno Pika**o Tas ir haoss pilnīgs, patoss viltīgs, blatos ķildīgs prāts „Tikums – tas ir prāta vājums,” no tribīnes kliedza kāds Pārņemtas ir visas ēkas – mietpilsoņu izmisums „Beidzot visiem būs, kur dzīvot. Nespēsiet vairs izlikt mūs” Pārņemti ir visi busi, visi kuteri un jahtas Vienam apsēstajam likās pat, ka Skutelis ir brahmans Bailes pacelt acis, bailes tā kā Kupidona lāsts Ja Tu neticēji murgiem, tagad guli komā, ākst' Pilsētā ir sēru smaka tā kā advokātu smarža Skati šaušalīgi sulīgi kā avokado garša Pietiekama pieņemšana. Jāizskata vārdu krājums Tagad noskan buramvārdi, apsēstie nu nākot mājās