Oriole - Nolemts nejaušībai lyrics

Izejot ārā no sevis, es paliku viens Nevienas paziņas blakus, neviena takša uz ielas Kā suņu patversmē. Un man atlika iet Pie Tevis kājām. Neko darīt – gāju. Nakts ir kā diena Kad zini ceļu no Teikas Kaut vien es zinātu, ka šādi lēni eju uz beigām Kā teikums sentimentālā atvadu frāzē Kāds iepūta Dievam asaru gāzi Un līst lietus, virs manis līst lietus Tālumā spīd pietura, un tajā trīs liekuļi Gaida jau mani, laikam nav labi. Viņos mīt riebums Pret visu un visiem, sevi un mani. Gatavi dzīt niekus Es centos paiet viņiem garām kā gadi Bet mani atrada šo liekuļu skati Pēc tam, kad uzzināts, ka cīgu man nav Viņi prasa man trubu un naudu Draudi. Uzbrukums Viens no viņiem izvelk nazi un tad dur Seko sitieni, saļimstu, krītu Es mirstu Vainas Nav Man Vaina Ir Sabiedrībā Vainas Nav Man Vaina Ir Sabiedrībā Četros no rīta es saņēmu zvanu no Ausmas Viņa ir histērijā, cenšas ko pateikt, bet raud man Klausulē: kaut kāds kautiņš, kāds sadurts pie Vefa Līdz es sapratu – uz slimnīcu šobrīd ved Edgaru Es saģērbjos, piecos esmu uz vietas Edgars ir reanimācijā, un viņa dzīvība dziest Ap sešiem iznāca dakteris un pateica to Ka darīja visu, ko varēja, bet Edgars i' prom Edgars i' prom Nekāda iemesla, Edgars i' prom Nekāda iemesla, nekāda pamata Mums bieži saka: „Vaina mūsos ir, ir jāmainās,” bet man ir gana Dzirdēt to. Sistēmu šo nemainīs viens cilvēks Bet to, kādam Tev būt, Tev ir izvēle Diemžēl tas nepaglābs no nejaušības Jo vainas nav Tevī, tā ir sabiedrībā Vainas Nav Man Vaina Ir Sabiedrībā Vainas Nav Man Vaina Ir Sabiedrībā