Kristīne Prauliņa - Mani Sapņi lyrics

[Piedziedājums] Mēs redzam foto, un liekas, ka tā ir dzīve Mēs redzam p**no, un liekas, ka tā ir dzīve Mēs redzam klipu, un liekas, ka tā ir dzīve Mēs redzam reklāmu, un liekas, ka tā ir dzīve Tas notika tikai vienreiz, un liekas, ka tā ir dzīve Tās ir tikai trīs minūtes, un liekas, ka tā ir dzīve Tā ir veiksmīga bilde, un liekas, ka tā ir dzīve Tas ir tikai mirklis, un liekas, ka tā ir dzīve [1.pants] Mani sapņi? Raibāki kā tautastērpi Es iedomājos to, kā nevergoju vairāk naudas dēļ Iztēlojos to, ka vienmēr zāles pilnas Redzu to, kā sanāk klipi tā kā mākslas filmas Glāzē dzēriens diezgan dārgs Sapņoju, ka pieder lietas, kuras gribu, bet nezinu tieši – kādas Māja liela, tikai kāda? Nu, tāda kā vienmēr Tu sapņo par lietām? Es par to, ka tās man pieder Būtībā, es sapņoju par to, ka man ir pamatīgs konts Bet vai tiešām esmu tikai mantkārīgs bomzis? Parastais temats Bet no šīs atbildes izlokos, it kā man ir plastmasas skelets Jā, mani sapņi ir tik koši, redzi? Bet, lai kā spīdētu, tie tomēr slikti ož kā meli Būt bagātam un modīgam riktīgi vēl Es patiesībā tikai gribu drošību un ticību sev Es esmu nūģis, ne no krutām bandām Bet varbūt attaisnoties vairāk nevaj'dzēs ar pāris štukām bankā Mans reps ir vērtīgāks kā šmaras harēmā Bet varbūt noticēs tam tik pēc uzstāšanās Arēnā Es tikai gribu būt brīvs brīdī, kad ceļat komisijas Un uz to tiesības paturēt tā, kā ceļu policija Mani sapņi? Kaut tiem pietiktu drosmes Es sapņoju par to, kā piepildu tos [Nobeigums:Edavārdi] Kristīne Prauliņa Mēs esam 401 Un pēc šī ieraksta beigām es iešu uz darbu Vēl viena diena, kurā it kā pakustos uz priekšu It kā stāvu uz vietas Iedvesmojoties no zilajiem ekrāniem Mani sapņi ir tikai šīs sabiedrības spogulis No kurienes nāk tavi sapņi? Mēs iedomājamies, ko mēs darītu slavenību vietā Bet, ko mēs darītu, ja mēs būtu mēs paši? Šī nav kārtējā bēdīgā dziesma Reizēm mums paliek sarežģīti Un es nezinu, kā es vispār varu brīvs tādā dienā kā šī Jā, un man ir daudzi ''kāpēc?'' Bet es nesatraucos, zini kāpēc? Jo pēc katra strupceļa Es joprojām varu meklēt, kustēties, runāt, radīt, repot, zaudēt, kļūdīties un uzvarēt [Nobeigums:Kristīne Prauliņa] Vienmēr atceraties Īstas acis, atpazīst īstus melus