[Ievads: rolands če] Es esmu tas, kas mostas, un tas, kas Aizmieg, mani sapņi nāk un aiziet Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā Diena, jā, mana lielā diena, mana lielā Diena, jo, es esmu tas, kas mostas, un tas, kas Aizmieg, mani sapņi nāk un aiziet Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā Diena, mana lielā diena, mana lielā diena! [1. pants: KUSH!] Kad izslēdzu gaismu, es redzu sevi vienu vietā Kas, graustu pilna, pilda ielu tukšumu kā filmā „Diena pēc rītdienas”, kur noplukušas sētas Un betona sienas ar uzrakstu „vai maz dzīvot vērts?” Bez dienas, kam nav jēgas, bez lietām, kam nav vērtības Bez ģimenes, kam mīlestība sveša, tā turpinot es Palikšu viens; bez ticības, ar bailēm paverot skatienu Uz pasauli, kur sapņi iet uz apli, mainot attieksmi Pret to, kas esi tu, kas vēlies būt Kad laiks izkūp un smaids pazūd no sejas Jo laime kabatā tikpat kā nauda, kas pietrūkst Kad domas saglabā jūtas, kas nelaiž vaļā kā cietums Un nav ne mātes, ne tēva, kas sasildīs Kad aukstums sirdi sasaldēs, vientulībā būdams Pāris stundas, un viss, kas bijis, tagad pazudis Kad esi viens, domās iegrimis, kā šis sapnis [Piedziedājums: rolands če] Es domāju, vai maz sapņot ir vērts Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas? Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā Diena, jā, mana lielā diena, mana lielā Diena, un tomēr, vai maz sapņot ir vērts Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas? Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā Diena, jā, šī būs mana lielā diena! [2. pants: ansis] Kad ikdiena tiek spēlēta no mierīgas plates, tad taisu Elli pats, tur ir vienas vienīgas saknes, es zinu... Braucot, kur baznīca pie Vienības gatves Pazaudēju ambīcijas tur, jo ienīdu sapņus Un tie brīži bieži liekas skaisti Kad pazudušie laiki liekas tieši tie, kas saista Jo neļauj tuvu lieciniekus laist, tas ir baisi, jo tad Dzīve liekas tukša, kā bez gaismas vai gaisa Daudzas dienas pavadīja domas par to, kur lietām Uzrodas to jēga, ir pamanīt dots man to Bet te sanāk bieži vienam būt uz strīpas Pazūdu, ja jūtu smīnus, agrāk te būtu strīds. Dzirdi? Kosmoss sauc, tikko paspēj lietus norimt Tāpēc bieži nākas parkā apsēsties uz soliņa Ir tik daudz kā, bez kā es varu iztikt, bet ja tu Bēdz, tad tu esi gatavs visu likt uz spēles [Piedziedājums: rolands če] Es domāju, vai maz sapņot ir vērts Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas? Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā Diena, jā, mana lielā diena, mana lielā Diena, un tomēr, vai maz sapņot ir vērts Ja ir cilvēki, kas to sagrauj, sirdī atstājot rētas? Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā Diena, jā, šī būs mana lielā diena! [Nobeigums: rolands če] Tāpēc mosties un saki, ka šī būs mana lielā Diena, jā Tāpēc celies un saki, ka šī būs mana lielā Diena, jā, šī būs mana lielā diena! Jo... es esmu tas, kas mostas un tas, kas Aizmieg, mani sapņi nāk un aiziet... Bet vienalga par tiem, jo šī būs mana lielā Diena, jā, šī būs mana lielā diena!