Bush LV - Sēdies Krēslā lyrics

[1.pants] Viņa bija parasta pavisam, gandrīz bez dīvainībām Ar savām prasībām pret dzīvi, nu kā jau pieņemts tagad Vienmēr gatava uz kaut ko, ja vien viņš zinātu, uz ko Viņai patīk vēlās brokastis, bet viņam melnie joki Viņa strādāja ar galvu, bet viņš ar rokām Es tiešām nezinu, kas viņus saturēja kopā ‘Jā' vai ‘nē', ‘varbūt' vai ‘protams' Atbildes, ko gaidam, ņemam, dodam Kad runājam, ko nesaprotam Kad esam tie, kas esam un ko slēpjam sevī Kad grūti atšķirt, bij vai nebij? Mīl vai nemīl? Tie jautājumi, kas uztur viņā cerību Tad viņa pasmaidīja viņam, tad palika bēdīga Sāka skaļi smieties un apklusa, jo atcerējās bērnību Paskatījās viņam acīs dusmīgi, tad aizgriezās un kļuva lustīga Te rāma, te kustīga, dusmīga, klusi lustīga, nu tāda kā pusrīga Tūliņ ies un kritīs grēkā, tad man nācās viņu apsēdināt krēslā [piedz.] x2 Mēs skrienam pa lielu trasi Pērkam rozes narcises Ja kāds ko prasa, atbildes ir zināmas Parasti mēs esam daļa no masas, mums nav ko zaudēt Jau paaudzēs neviens nevienu te nav saudzējis [2.pants] Aizmirstot viņas seju aizlieto Viņš gribēja to aizvietot ar smaidu, kas kļuvis par augli aizliegto Šeit graiza cilvēkus kā gabalu maizi, kamēr laimi lieto tie, kam vairāk ir ko piedot Tikmēr mainās viedokļi un tie, kas vakar slēpās, zaga, šodien jau tevi aicina ziedot Bliež pa ekrānu ar savu seju viedo „Krāpnieki, zagļi” viņš sapņo iznīcināt viņus Noslīcināt tā, lai nepaliek ne kripatiņas Pa logu metīs glāzi niknumā, bet varbūt tikai pats ar sevi runā Varbūt tas ir atspulgs nogurumam, vai uz pasauli dusmas Klusu! Ar domām nevar apstādināt krusu Plus, vēl tukši tusi, ar celi pa seju, krustu šķērsām Sēdies krēslā! [piedz.] x3 Ja mana pasaules uztvere varētu uzspert gaisā, tad tā kustētos vēl [3.pants] Kā jau teicu, katram savs uzdevums un vieta Vienam cilāt hanteles, otram čalot kā tantei Viens saliek kreklu biksēs, uzvelk šortus, zeķes, zandales Citam pavelk stiliņš ar bandānu Viens paņem no dzīves visu, otrs kaut ko čamdās, čāptinās Cits čakarē kā vakarējais Kādus gadus divdesmit laikā aizkavējies kaut kur, aizmirsis par šodienu, gaistot vējam Pats prasa sev: „Kur es esmu? Kādā dimbā?” it kā stāvētu pēc doktora desas rindā Viens meklē laimi pasaulē vientuļš kā Sprīdītis Citam svarīgi lai būtu kādam līdzīgs Pirmais ar savu nopietno seju citus smīdina Otrais švītiņs, nemāk atslābināties pat uz brītiņu Viens tumšā telpā čiņī bītiņu Otrs novērtē un ciena Mārtiņu Rītiņu Trešais uzcep olas ar cīsiņu un divas stundas raksta vienu īsziņu Tad es piegāju klāt un pateicu viņiem: „Robeža ir pazaudēta, veči, lūdzu apsēdieties krēslā!” [piedz.] x2 Mazāk dzelteno presi, vairāk laba muzona Ne tikai par to, kas besī Ja nav, kur spēku likt, tad pumpējies vai taisi presīti Bet atceries, kad jāatbild par vārdiem un kad jātaisa plezīrs