Arturs Skutelis - Pēdējā lyrics

Lād man ļaudis, bur man ļaudis Nevar mani izpostīt Dieviņš taisa zelta sētu Apkārt manu augumiņu Lād man ļaudis, bur man ļaudis Nevar mani izpostīt Dieviņš taisa zelta sētu Apkārt manu augumiņu Liels stress – Tik daudz cilvēku manī, bet tikai viens Es Pēdējo reizi Jautāju jums un klausos, ko Es sev teikšu Kāpēc Tu ārdi un plosi Pasauli šo, ja tas nes nāvi un postu? Cilvēks ar prātu un drosmi Parāda spēku. Dzīvnieks dara pēc noskaņas Vai kod, lai kļūtu par blakti? Sarežģi dzīvi sev, lai būtu, ko rakstīt? No sevis mūkot pa apli Paliks vien nožēla un kļūdas uz papīra Saki, kam domātas uzslavas Ja vienmēr kāds zaudē, kad Tu gūsti uzvaras? Es esmu vienās domās ar klusumu Vari meklēt mani rokā kā pulsu Lād man ļaudis, bur man ļaudis Nevar mani izpostīt Dieviņš taisa zelta sētu Apkārt manu augumiņu Lād man ļaudis, bur man ļaudis Nevar mani izpostīt Dieviņš taisa zelta sētu Apkārt manu augumiņu Aizver acis. Vai dzirdi, kā pukst Tava sirds? Tu klausies un Viņa to dzird Dzīve ir mirklis – Tā bija un būs. Domas ir siltas Vai Tevi apturēsim mēs Kad viens kārdinājums būs simts argumentu vērts? Morāle sekos Tev vienmēr un visur Brīvību iežogos piemērs un likums Tikums būs vienīgais elements Laimīgai dzīvei. Vai arī labāk ir neredzēt? Vai labāk klusēt un stenēt Sakrustot pirkstus, pukstēt un drebēt? Tu nekad nebūsi prom Izbaudi mirkli – Tu esi radījis to Var visu dzīvi dzīvot, var visu dzīvi mirt Izvēlas apskaidrots prāts un mīloša sirds