Arturs Skutelis un Tvērumi - Zemdegas lyrics

Formu bez satura nav manas dzīves naratīvā Nervi uzvilkti kā saracēņu karavīram Asiņo brīvība ko varasvīru varas spīlēs Mēs paši ieliekam - bez an*līzes paralizēti Es māku daudz ko, bet nemāku padoties Lai kā Tu sauc to ir mūzika avots liels Skaistumam, labajam, cieņai un mīlai Man tā ir māksla, nevis izklaide un viena uz dzīvi Es nāku mājās, palielinās manu braucienu skaits Pret tiem, kas mūziku veido kā joku nav cieņas vairs Vienmēr atceros visu, kā lampa atceras gaismu Labākais veids kā paslēpt skumjas ir smaids Es sapnī sevi redzu sagrieztām rokām. Esmu Izsitis aptiekas logu, stikla lauskas dara man mokas Vēršos pie Tevis, bet Tu novērsies prom. Man sāp Redzu spogulī sevi un saplēšu to. Es pamostos Sirds ar nazi griež ceļu uz āru Aukstumā degu un trīcu, šķiet, ka eju uz nāvi Zārka vientulība, dzīves metafora Manas pagātnes vaibstiem netīras sejas poras Visi paliek vecāki, ne visi izaug Nezinu ostu, lidlauku, bet esmu drošs kā Mindaugs Ka pieturpunktos man vajag ko vairāk par zeltu Ka lai kur es ietu vienmēr būšu laikā kā telpa Ka es nepalikšu tur, kur mani taisa par elku Ka es Tevi - īsāk sakot aizrāva elpu Tevi ieraugot. Bet mani žņaudz apstākļu loks Un ved ielas prom. Klusumā aug parādu slogs No nepateiktā kripatiņām kas ir smalkas kā čuksti (kuš) Acis ciet plaši kā Kubriks. Tālāk dodos Krietna rīcība un vārdos ir sirds Dvēsele vietā, kamēr šodien viss tiek pārdots un pirkts Ja mana dzīve neizdosies, es to izdošu pats Kas raksta man tekstus? Ozols vai Gustavs? Dzīvie, kas kustas vai Bigijs un Tupaks? Vai Žilde un Rudaks? Fani un uzslavas? Trokšņi vai klusums? Diena vai pusnakts? Es nekad nebūšu mājās bez Tevis, nē Aiz mana apziņas klājuma ir zemdegas Es Tevi ieraudzīju tramvajā, man patika kā krita gaisma Man ļoti patika kā krita gaisma Man vajag saprast to, kas mani saista Tevī Man vajag izslēgt telefonu, pazust pilsētā Man vajag atcerēties visu