Arturs Skutelis un Tvērumi - Šķēres lyrics
Sēžu bārā pie letes un manas acis ir teleskops Uz mani neviens neskatās, jo neesmu telefons Man garām riņķo kadri tā kā debesīs NLO Manī iemūrēts līķis it kā to rakstītu Edgars Po - Nu ko Tu dari ar mani, ko? Kāpēc es turu šo glāzi nevis Tavas rokas? Tālu no zemes tā kā lidotāji Es labi zinu to, ka esmu Tevi izdomājis Es labi zinu to, ka lāgā neko nezinu Par Tevi. Pesteļi un meli. Debesis un zeme Vietām mainīsies bet manu esamības mēru nemainīs Ne scepteris, ne zvēru ādas kronis galvā Par to, ka paiešu Tev garām, - ko Tu dosi balvā? Solis pie Tevis būtu solis kalnā, (jo) Nepateiktais ir sašūti tauriņa spārni Es parādīšu Tev bailes, saujiņā vārdu Ja jūtas audzina prātu, - kļūdas audzina jūtas Vajag izbeigt sev melot, padzīt trauksmi un būt Bet ciest ir tik skaisti - Bija vērts Tevi satikt Mani nevajag aiztikt. Vairs nekas nebūs labi Viss ko es zinu par Tevi ir sīkumi. Bet man tas ir viss Pārāk maz Tevis un pārāk daudz vīna ir. Man ir noslēgta sirds Tajā vienmēr būs istaba Tev. To es nespēšu aizslēgt Es mūžīgo redzu aiz Tevis. Aiz Tevis, kas mainās Mēs aizmirstam tos, kuriem piedodam Nekad nepiedod man Argumenti Tavi kuplāki par Ziedoņa galvu Bet man viedokļa nav Aizslēdzu sevi un esmu sava cietuma sargs Vientuļa nakts. Manī paliec kā atmiņa Kā dziesmai ir takts. Vajā mani, kad es nespēju aizmigt Rādies garāmgājējos man. Un rādi man kaisli Nekad necel, kad zvanu - neļauj izrunāt visu Es Tev tik un tā ticu. Un Tu ved mani kaut kur Es te neesmu bijis. Tumšas ejas un aukstums Tukšas ēkas un dzijas kamols sarkanā krāsā trepēs ripo uz leju Novērstais skatiens Tavs dzeļ man, es eju Es noskūpstu Tevi. Pirmo kā pēdējo reiz Tad skatos Tev acīs. Gaidi Tu ko es Tev teikšu Acu atspulgā Tavā ir cita vīrieša seja Pamodos sapratis, Tevi kāds sapņo Bet tas vairs neesmu es Viss ko es zinu par Tevi ir sīkumi. Bet man tas ir viss Pārāk maz Tevis un pārāk daudz vīna ir. Man ir noslēgta sirds Tajā vienmēr būs istaba Tev. To es nespēšu aizslēgt Es mūžīgo redzu aiz Tevis. Aiz Tevis, kas mainās