Arčijs - Riekstu Pasaule lyrics
Arčijs: Daudz prāta nevajag lai bļautu: "Piekāst sistēmu Piekāst skolu!", vai lieki vietām riskētu Es vēlos redzēt pasauli, kur ienāk iztēle Un kur daži neizdara visu lielās izvēles; Kur amats nedod tiesības savējos tur izbīdīt — Ceļš uz pārmaiņām ir zinātne un izglītība Domā pabira dzertuvē izmisis to izcīnīs? Ja kāds to var, tad tādi tā kā Neo vai Wikileaks Es vēlos redzēt pasauli, kurā attīsta sevi Nevis vaino kļūdās sistēmu kā prasīga spēle; Kur griba darīt labu atsver bagātību un mantu visu Reizēs, tad kad zinātnieki izlaiž no lampas džinu; Ūdeņraža dzinēji vai nafta ar gāzēm, kas smacē Ķīmiskie ieroči vai arī zāles, kas ārstē Kodolenerģijas laikmets, nevis raķetes bāzēs Bioinženierija, kas ārstē paralīzi, āmen! Vēlos redzēt pasauli, kurā destrukcijas mazāk Nepiš dirsā zēnus tie, kas aizliedz seksu pirms kāzam Kur ja pastāv reliģija, tad ne lai attaisnotu kļūdas Novērstu uzmanību, savā starpā sanaidotu pūļus Es ticu, ka vēlme radīt uzveiks pasivitāti Pēc nopelniem saņems, kas vārās, jo aptīrīja kādu Tie, kas izmainīja pasauli un mums atstāja to labāku Radīja darbus nesavtīgi un tīri atklājumu vārdā (piedziedājums) Edavārdi: Viena zeme, viena suga, ar vienu bumbu te pietiek Ansis: Vieni pārdod, vieni pērk, nāk tā stunda, kas biedē Edavārdi: Vieni strādā, vieni vārās un būs kungi te vienmēr Ansis: Viņi grib, lai visi būtu dumji, bez spriestspējas Edavārdi: Mazāk smaidu, mazāk laimes, vairāk grumbu uz pierēm Ansis: Visi dzīvo, nezinot, vai ies uz grunti, vai ziedēs Edavārdi: Vieni neredz, kamēr apkārt mums dumpji te briest vēl, (aha) Laika vairs nav daudz, bet mums vēl ir iespēja. (jā, jā, aha) Ansis: Es būtu priecīgs redzēt pasauli, kur neraud pie kapa Zagļiem nav likumu, jo sirdsapziņa neļauj tiem zagt Kur dzirdu smieklus, un kur dzirdu noplīstam karogus Kamēr nelaimīgie netraucēti nokrīt no palodzes Bomžiem pietiekami cieņas, lai Tev nelūgtu naudu Un ļaudis būtu nevis ienaidnieki, bet nebūtu draugi Jā, un kur bērni izaug pasaulē bez naida, pasaulē bez dzīves Un nāves, bez bailēm un bez pazaudēta laika Brīvi no tā. Brīvi no dieva Es ticu un jūtu tuvāk ar katru brīdi to dienu To, kur grēkam nav pamata, ar dzīvi tīru no tiem Es jau esmu tajā pasaulē, es mīlu to vietu Pie tā, ka šobrīd bērniem lodes trāpa, es pierodu Jo visa planēta ir kājās, tad, kad jāpaņem ieroči Un visa planēta tā strādā, kad ir jāplāno kari Mums katram ir dzīvība, un kādam to ir jāpārdod arī, tu dzirdi?! Un es ar katru sekundi to sajūtu — Kā pilsētas no tērauda un betona te sabrūk, un, zini Pēc manas mērauklas tās ir metodes ir pagrūtas Kas dod man cerību, tāpēc, ka te to nesīs valūta vienmēr Un cilvēki grib redzēt beigas tam visam Jo ja pēc savas dzīves būšu tikai beigts, tad tam visam nav jēgas..! Aiz manis paliks tikai teikas un dēkas... Man bailes pasaku pasaulē laist meitas un dēlus (piedziedājums) Ansis: Viena zeme, (jā, jā, jā) viena suga, (okei!) ar vienu bumbu te pietiek Edavārdi: Vieni pārdod, vieni pērk, nāk tā stunda, kas biedē Ansis: Vieni strādā, vieni vārās un būs kungi te vienmēr Edavārdi: Viņi grib, lai visi būtu dumji, bez spriestspējas! Ansis: Mazāk smaidu, mazāk laimes (jā, jā, jā), vairāk grumbu uz pierēm... Edavārdi: Visi dzīvo, (aha) nezinot, vai ies uz grunti, vai ziedēs Ansis: Vieni neredz, kamēr apkārt mums dumpji te briest vēl Laika vairs nav daudz, bet mums vēl ir iespēja... Edavārdi: Ā, ā, ā, ā, viens viens: Sliktais dzīvo, labais mirs drīz, es nezinu Kāpēc, ja tu prasi man, kāpēc, — tāda ir dzīve Man par šo lietu arī sirds plīsa, kaut es zinu Stāvot salā, ka būs silts drīz, kā kad spirts līst Es jutos slims, sīks. Jo citi grib nīst Šajā pasaulē sev noticēt, jā, tas ir triks glīts! "Šajā pasaulē viss ir grūti," saku tā kā tētis Un es nezinu, kāpēc, ja tu prasi man, kāpēc Tu gribi lai tev sāp, griez ar nazi savas vēnas Mums patīk gruzīties, jo ir aliņi, kad bēdz Pasaulē ir gaļa un aktieri Tā ir neglīta, skaista — uz kuru daļu tu skaties? Skaista pasaule... Jā, runāju par tādu Jo es ļoti labi zinu, tā ir tuvāka par ādu Bet vai gribi viņu, ja nav rubaki un krāmi Izcelties tu nevarēsi, jo būs duraki ar prātu. Tā ir aiz... ...Asarām, zem neslaucītām ielām Aiz mūsu stulbuma, ko tik nekaunīgi lielām Saki savu vārdu, lai nebūtu gals Jo tas ir atslēgas vārds, it kā tas nebūtu tavs Arčijs: (piedziedājums) Viena zeme, viena suga, ar vienu bumbu te pietiek Vieni pārdod, vieni pērk, nāk tā stunda, kas biedē Vieni strādā, vieni vārās un būs kungi te vienmēr Viņi grib, lai visi būtu dumji, bez spriestspējas Mazāk smaidu, mazāk laimes, vairāk grumbu uz pierēm Visi dzīvo, nezinot, vai ies uz grunti, vai ziedēs Vieni neredz, kamēr apkārt mums dumpji te briest vēl Laika vairs nav daudz, bet mums vēl ir iespēja (outro)