Piesēdiesi, Vēja māte
Sausas egles galiņā
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies jūriņai
Minat, brāļi, zobentiņus
Šai zemēi stāvēdami
Tā mīsim naideniekus
Citā jūras maliņā
No Dzintares, Vārtājas pilskalniem
600 kuršu ir nākuši jūras krastā:
Mirdz cirvji un zobeni, kara karogi pland
20 kuģu garajos mastos
Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši
Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs
Pret debesīm upura asīnīm slacīto cirvi pacēlis
Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc
Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā
Skanot ragiem un taurēm, vīri grūž kuģus jūrā
Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu:
"Mēs esam kurši — vīri no dzintara zemes
Jūras tāles mūs sauc!
Kā naidnieki kāpj mūsu krastos
Tiem atriebt mēs braucam
Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin
Un lūdz savu dievu:
Ak, kungs, pasargi mūs no kuršiem!"
(Don't blow, mother wind
Don't bend the dry fir
While my brothers
Sail across the sea
Tread, brothers, upon your swords
Standing on this shore
Thus we'll tread our enemies
On the shore across
From the castlemounds of Dzintare and Vartaja
600 men of Kursa have gathered on the seashore
Their spears and swords brightly glitter in the sun
Some carry an oaken cudgel or a sharp axe
The banners of war are flapping in the tall masts
Of 20 ships
A long while has gone since their last pillage-sailing took place...
The olden krive has waded in the water up tho his knees
He is rising the axe soiled by the offering's blood to the sky
The name of mighty Perkons loudly he calls
And begs for his favour and defence in this fight
The horns are blown and men shove their ships in the waves
An old man starts the ancient song of war :
"We are Kurshi - the men from the land of amber
To the north now is leading our way;
Right as the Northmen plunder our shores to take revenge now we sail
For a long time they will remember our cudgels
And pray for their God of cross :
Oh, Lord, save us from the men of Kursha!")