Sēdies, ceļiniek, krastā,
Skatus pāri met;
Redzi lēzeno lauku
Viņpus upes pretī
Tur, kur mierīgs arājs
Status ceļ uz lauka
Pirms daudz gadiem brāza
Sīvas kaujas auka
Tur Zobenbrāļu ordeņa vara pīšļos gruva
Leiši, zemgalieši dižu uzvaru kaujā sev guva
Kaujā pie Saules
Tur Ringauds skandēja uzvaras taures
Kaujā pie Saules
Tur zemē pūst kristīgo kauli
Pa tumšiem mežiem slepus
Ir Ringauds ar lietuvjiem traucis
Un pa ceļam sev zemgaļus
Uz asiņu dzīrēm līdz saucis
Pērkon, dievs visuvarenais,
Tu, kas zibšņus met graujā,
Kā priekšā dreb zeme un gaiss,
Jel palīdzi mums šajā kaujā
Mestrs Folkvīns un ordeņa brāļi
Visi mūža miegā tur slīga
No zemgaļiem kļuva dažs gļēvuls vēl kauts,
Kas lūkoja bēgšus tikt Rīgā
Kaujā pie Saules
Tur Ringauds skandēja uzvaras taures
Kaujā pie Saules
Tur zemē pūst kristīgo kauli
Kauja pie Saules, Mēmeles krastā
Ringauda uzvaras krāšņākais zieds
Ceļiniek, vietai kad garām šai ej
Varoņus pieminot galvu liec!