Daudz, miljoniem, miljardiem krīt
Zvaigznes, bet tavējā spīd,
Un manējā ar'
Un, kad tu dzisīsi, tad arī es
Mainīšu pasaules,
Vai gribu vai nē
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst
Klausies, un tad mēs reiz teiksim – tas mūsu.
Un ziema, un pavasars vēls,
Un meita, un dēls
Un tad, kad pienāks pasaules gals
Vai iestāsies mūžīgais sals,
Mēs sadegsim kopā
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst
Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg,
Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt,
Ja nāk miegs
Mums jāmācās redzēt neredzamo,
Mīlēt ienīstamo,
Un sajust to pašu neko
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst.