Cik glīta veste iznāk drēbniekam,
Tik ļoti bieži paklupt sanāk man
Cik viegli ieslīd roka kabatā,
Tik viegli noslīkt jaunā atvarā
Tā kā sievietes no skaistuma
Vairāmies mēs sava maiguma
Kaunoties, mēs pazaudējam to,
Savu sirdi vienu vienīgo
Kā izaudzēta roze dārzniekam,
Tiek izraudzīta cūka miesniekam
Ja sacerēta dziesma jaunībā,
Tā tiek nodziedāta sirmā vecumā
Skatoties mēs acīs nododam
Un pie citām acīm aizejam
Maldāmies kā pārslas putenī,
Paliek tikai vārdi akmenī
Skatoties mēs acīs nododam
Un pie citām acīm aizejam
Maldāmies kā pārslas putenī,
Paliek tikai vārdi akmenī
Tā kā sievietes no skaistuma
Vairāmies mēs sava maiguma
Maldāmies kā pārslas putenī,
Paliek tikai vārdi akmenī.