[Edavārdi] Nebildē atmiņām, to met malā kā monogāmiju Jo dažas dziesmas strādā labāk kā fotogrāfija Biš' pietrūkst laiks, kad traki bij' platās drēbes Bet mani tas saista, jo tas jau ir pagātnē Labās ēras var papist – tās glabā gēni Tās citur atrast ir kā atrast te kramā krēmu Kad dzīvē pienāk tukšakās nodaļas Un dienas lietainās ir plusā – tad dod vaļu Tikai melanholija klusā, ko dod maņas Un, ja ir saulains, aizej dušā pēc noskaņas Pohuj, ja citi teica – „Tu traks!” Jo labākais spogulis ir manas meitenes acis Mēs visi esam sveiki, kaut ir steiga un tas Atgrūž, kaut stavām tuvāk nekā Teika un Brasa Var melot sev, ka tas ir labi kā pišanās Meli maziņi paliek tik' pēc aliņa ticamāki Viss ir aplī, veci, tu labi dari, ko citi māk Laiks iet ātrāk, man šķiet, ka jau tie gadi pa 2 nāk Labi, uz ātro ņemu kladi – nav diži vārdi Bet aprakstu to, kas vada mani, es biju tālu Mūsu kompleksi nav kautiņu vērti Kaut acis atgādina šautriņu mērķi Dzīve smaida un es pats viņu mēdu Laikam atmiņa pilna, būtu laiks viņu dzēst Mūsu kompleksi nav kautiņu vērti Kaut acis atgādina šautriņu mērķi Dzīve smaida un es pats viņu mēdu Laikam atmiņa pilna, būtu laiks viņu dzēst
[Edavārdi] Tas, kas man dārgs, tas vieniem lēts „Tu riebies,” – to man saka pat uz griestiem ēnas Kad neguļu, man ir drebuļi, kad smieties mēdzu Un ir piektdiena – pie glāzes es kā piesiets sēžu Kaut bieži negribās es piedodu kļūdas Tik daudz domāju ar sirdi, ka drīz tā rievota būs Lieku mūziku, kura, likās, vienotu mūs Bet tā nomutēju visus it kā lietotu pulti Dzīves lejas un augšas, kur tu vēl leksi? Kad dzīve atgādina burtu M, veci Ir atzīmes labas, bet būs tur vēl testi Plus, tas aliņš nelīdzēs – sūc un dzer „Nestea” Baltie un melnie posmi nāk, lai lādi Ja tev dzīve atgādina zebru – kāp tai pāri Kā baidoties apžilbt, daži klanās tās naudas dēļ Pat uz gaišo pusi viņi skatās ar saulenēm Es nē, moš' pat, ja papistu visu Jo dzīvi redzu kā puzli, nevis sasistu stiklu Es neesmu no klipa, kur ir dzīres un tusi Bet es esmu sutiners, ja mana dzīve ir kuce Mūsu kompleksi nav kautiņu vērti Kaut acis atgādina šautriņu mērķi Dzīve smaida un es pats viņu mēdu Laikam atmiņa pilna, būtu laiks viņu dzēst Mūsu kompleksi nav kautiņu vērti Kaut acis atgādina šautriņu mērķi Dzīve smaida un es pats viņu mēdu Laikam atmiņa pilna, būtu laiks viņu dzēst