[piedziedājums 2x]
Viss iet uz riņķi un tā tas turpināsies
Kad tas beigsies un kad tas sāksies
Bailes manī vai tā ir nolemtība
Mūsu dzīves kā cikls bezgalīgs
[1. pants: Ruslans]
Netālu no smailes uzbur ainu bez bailes
Uztver rāmi un gaidi uzdod pats sev lai
Redzētu kā tiek pamats likts
Cilvēka acīs nav tikai caurspīdīgs stikls
Viss dzīvs kā planēta neapstādināms cikls
Nepamanāmi tikt to veido sistēmas triks
Miesa un gars kas tam tic
Tas liek sekot līdz bez atbildības
Augšas ierakstos kas paliek paliekošs un nemirstīgs
Vinila dvēsele pilna spirāle ar notikumiem
It kā ietetovēta uz apli bez nobeiguma vilina prātus
Dzīves statuss kā aristokrātam
Darbs dara darītāju netici vārdiem
Iztēle stiepjas pāri debesskrāpju stāviem
Pasaule griežas uz apli it kā būtu man tā pie sāniem
Kas nāk tas aiziet tagadne paliks un būs
Tagadne ir Augšas pulss
[2. pants: Rihards]
Cilvēks viņš ir cikla degviela
šodien dzimst kāds rīt nāve paņem vēl vienu
Beigas kad pelnos dzīve pārtop
Starp Dievu un velnu stāvu uz visuma delnas
Vīlies tajos bet vēl izmisīgi bēgu
Mana pagātne ir šodienas zobrata ķēde
Un bez vakardienas darbiem es nebūtu nekas
Un ticu ka karma ir mūsu pasaules a**
Katrs aplis ap sauli pieskaita man gadu klāt
Prāts kauli un āda ir manas dzīves kalendārs
Cik tālu tas stiepsies
Man nav ne jausmas
Vai savienosies posmi kad piedzimšu no jauna
Un mūžība vedīs pāri nemieriem un kariem
Pāri netaisnībām viss šķitīs tik patiess
Un es sagaidīšu kad beidzot viņi tiksies
Tā lidošu es cauri tukstošgades cikliem
[3. pants: Vilnis
Cik sīki var saskatīt lietu rotāciju
Tik tīri var paredzēt to beigu projekciju
Viss griežas uz riņķi stundas dekādes un gadi
Mēness ap zemi zeme ap sauli zini saule griežas arī
Un tā līdz visuma centram prāts vīzijas rāda
No kurienes tas viss kāpēc man kaut ko stāsta
Es to spētu sajust pats ja man neskalotu prātu
Es pat nespēju iedomāties kas stāv tam visam pāri
Kas notiks ar planētu kurp mūsu kuģis dodas
Starp debesu zvaigznājiem izdzīvot vai iet bojā
Kur noslēgsies cikls kas cilvēkam ir dots
Vai tas dalīs atomos vai būs kas vienojošs
Mēs esam kā šūna lielā visuma organismā
Kas turpina traukties tālu nekad nebaidzamā ciklā
Te drīkst pieļaut kļūdas mēs nerakstām diktātu
Bet tās labot jāpagūst līdz tava dzīve izkvēl
[4. pants: Andrejs]
Viss griežas uz apli tas cikls pārvalda mani
Nevar apturēt to laiku tur kur noveduši gadi
Citi nāk daži iet bet es palieku uz vietas
Pie zemes zem saules es atradu sev vietu
Tas kas mani ar laiku saista es atradu to lietu
Turu balansu ar dēmoniem un eju kad vajag skriet
Dzīve svaidās un mainās kā cipari uz tablo
Tā kā veiksmes spēlē kurā ir tikai viens varonis tu
Bez rīcības netiks ieskaitīts punkts
Es vados tik pēc instinkta jo kurš tad mani baros
Vēlos pārslēgt kanālu jo šeit jau visu zinu
Bet cikls vēl nav pagājis nevar mainīt savu gribu
Bet es gribu zinot to ka gribēt ir kaitīgi
Es laicīgi apzinos sekas un kā tās varēs mainīt
Es pakļaujos cikla likumiem un gaidu to brīdi
Tad kad manā laukā spīdēs saule atkausēs man dzīvi
[piedziedājums 2x]
Viss iet uz riņķi ir laiks pretim stāties
Ceļš ved uz augšu un nekad neapstāsies
Bailes manī ar laiku izzudīs
Mūsu dzīves kā ceļš bezgalīgs