[1. pants: Rihards] Esmu diezgan bieži dzirdējis ka daudziem laime trūkstot Lūko izbēgt bailes lūdzot laikam tāds ir viens no tūkstots Kuram zvaigznēm plaukstās Kūstot starp tiem pirkstiem iztecinot raizes Taisnā ceļā uz to paradīzi aiznes Kamēr kādam vīram barters trauslā dzīvība pret maizi Kāpēc lietus traukā reti iepilina laimi Kur tā slēpjas Jūtu ka tā ir tepat blakus Es bēgu bēgu no sevis plēšu ārā no galvas matus Nekas cits kā paša prāts tev nedāvās balvu Pat metālā kalti pakti dzēsīsies ar laiku Bailes kā spailes nelaiž vaļā saka lai gaidu Es pacietību biju sakrājis bet izgāzu spaini Kritu lejā ilgi gulēju blakus tiem piešiem Gaidīju garīgu dāvanu ko deva Pāvils korintiešiem Prāva nolēma ar viesiem kopā mani pie koka piesiet Mēs palaidīsim vaļā kad jūs pats sev apsolīsiet [2. pants: Andrejs] Sevi patriektu no sevis jo ne ar visiem satieku Katru tikšanos ar cilvēkiem vienmēr es atlieku Laika trūkums tā sadalījums mani testē Vai es tikšu ar to galā netiekot aiz restēm Dzerot alkoholu litriem skatos spogulī ikdienu Katra diena kā pārdomas par iepriekšējo dienu Cik ilgi no sevi mukt Kā visi uztvers ko es saku Es tak topīju huiņu cieņu nevar dabūt par blatu Kā hatu ko īrē lati saspiež mani spīlēs Tā visu dzīvē neļauj strādāt neļauj gādāt brīvē Nevar atteikt nevienam bet kas mani žēlos Kā tēls tēlo tev palīdzu pats palieku mēslos Kamēr sēžat zelta krēslos es galvā ceļu būdu Kas kādreiz paliks par īstu jā tas mani kūda Darīt sūdus pālī tuviniekiem pāri arī It kā piedošanu paprasīšu un lieta darīta [3. pants: Vilnis] Man seko tumsa vēro mani spogulī liek man svīst Iekšās trīc nav kur līst ausīs sīc bāls kā krīts segās tīts Sagaidīts rīts pateicīgs ka vēl esmu dzīvs Jo likās drīz jau pēdējais brīdis Ja sanāk aizmigt tad pamostos bez elpas Kad ķermenis guļ prāts skrien no debesīm uz elli Astrālas radības mana prāta radītas Uz tumšu aizu vedina šķiro prātu no apziņas Bez sakariem bez saziņas galvā domu paģiras Miglainas atmiņas no vakardienas sarunas Morālas samazgas no mediju marasma Plastikāta harizma sēž smadzenēs bez balasta Krīt gāžas sit pa neironiem kā kiks Cik tiks līdz tai paradīzei kur rokā tas piķis Arī mani piespiež ļauties prasts mārketinga triks Arī manī sēž mietpilsonis zombijisks tips [4. Ruslans] Bēdz bēdz bet ja nes tad nes to tīru Es trūkumus izgriežu no sevis tā kā apendicītu Es neredzu vīrus ar netīru dīlu vārdi kā verbālas spīles Ej dirst tie kuri netic uz pirksta cilpas ar sitienu Man nevajag netaisi te cirku liriskie klauni kas sirgst Bet vai tad tiem cieņa nenāca vispirms Un es cildinu šo cilti nesu siltumu bet ne siltu Augša absorbē tos visus sūdus kā pop filtrs Vai pamosties bez bildes cilvēkos tas biedēs ilgi Vēl uz ilgu pazuda filma glāze pilna apziņu pilda Ejot pāri aiz sevi atstājot tiltu Laikam esmu iztēlojies šo vietu vairāk nekā siltu Tu saki ko Kāpēc prasi man to Ja nespēj uzasināt ieroci un to pielietot Vilina tos acīs pilina lietus jo Nespēj ar pagātni sevī no tagadnes bēgt prom Viss te tiek pa plauktiņiem sakārtots